Es nekad neesmu bijis azartspēļu cilvēks. Mana aizraušanās ir fotogrāfija – esmu pašmācības ceļā apguvis kadrēšanu, gaismu un mirkļus, kas parasti paliek nepamanīti. Katru brīvo brīdi pavadu, klīstot pa pilsētu vai mežu, meklējot perfektu skatu. Bet pagājušajā sestdienā viss mainījās – absolūti negaidīti.

Tā bija lietaina pēcpusdiena. Es sēdēju mājās un šķirstīja sociālos tīklus, kad pamanīju reklāmu par wavada. Sākumā nodomāju: “”Nu, kārtējais mārketings.”” Bet kaut kas mani ieinteresēja – iespējams, krāsainais dizains vai vienkārši garlaicība. Nospiedu saiti un nonācu lapā, kur bija viss, ko iesācējs var vēlēties: vienkārša reģistrācija, saprotama izvēlne un dažādas spēles. Es nekad iepriekš nebiju reģistrējies tiešsaistes kazino, bet šoreiz kaut kas teica: “”Pamēģini, tu neko nezaudē.””

Reģistrācija aizņēma pāris minūtes. Es izvēlējos vārdu “”FotoMiks”” – kā jau fotogrāfam. Iemaksāju niecīgu summu, tikai desmit eiro, domādams, ka tas būs vienreizējs eksperiments. Pārskatīju spēļu sarakstu – daudzi sloti ar interesantiem sižetiem, bet mani piesaistīja viens ar džungļu tematiku. Sāku griezt, un jau otrajā griezienā uz ekrāna parādījās neliels laimests – pieci eiro. Smaids pats par sevi parādījās sejā. Tas nebija daudz, bet sajūta, ka kaut kas notiek, bija patīkama.

Turpināju spēlēt ar mazām likmēm – ne vairāk kā divdesmit centi par griezienu. Pēc kāda laika laimēju vēl astoņus eiro. Sirds sāka pukstēt ātrāk, bet es apzināti sevi ierobežoju. Domāju: “”Tas ir tikai izklaide, nevis nopietns darbs.”” Tomēr, kad pēc stundas kontā bija jau trīsdesmit eiro, es nolēmu izņemt pusi un atstāt pārējo turpmāk.

Vissvarīgākais bija tas, ka es nepakļāvos emocijām. Es atcerējos daudzus stāstus, kur cilvēki zaudē kontroli, bet man paveicās – es spēju apstāties. Tajā brīdī es sapratu, ka wavada nav tikai naudas pelnīšanas rīks, bet arī veids, kā izklaidēties un just nelielu adrenalīnu. Protams, es arī zaudēju dažus griezienus – tas ir neizbēgami. Bet zaudējumi bija tik mazi, ka tie manī neizraisīja nožēlu.

Vēlāk tajā vakarā es piezvanīju draugam Edgaram, kurš arī reizēm spēlē. Viņš smējās: “”Tu beidzot iemācījies, kas ir īsts hobijs?”” Es atbildēju, ka tas nav hobijs, bet vienkārši gadījuma izklaide. Tomēr patiesībā es priecājos, ka uzdrošinājos pamēģināt.

Nākamajā dienā es atkal atvēru lapu – nevis spēlēt, bet paskatīties, kādas ir jaunākās spēles. Mani pārsteidza, cik daudz ir tematisku slotu – daži ar kosmosu, citi ar senās Ēģiptes motīviem. Fotogrāfam tas ir kā vizuāls baudījums. Es pat uzņēmu dažus ekrānuzņēmumus, lai vēlāk iedvesmotos savām fotogrāfijām.

Tagad es saprotu, ka wavada ir vieta, kur var atpūsties pēc darba, neiztērējot lielas summas. Mana pieeja ir vienkārša: iestatīt budžetu, spēlēt tikai ar brīvo naudu un nekad necensties atgūt zaudēto. Tas ir kā kino vai grāmata – tu samaksā par iespēju izklaidēties un dažreiz saņem papildu bonusu.

Šis vakars man atgādināja, ka dzīvē reizēm jāuzdrošinās izmēģināt ko jaunu, pat ja tas šķiet neparasts. Es neatklāju miljonus, bet ieguvu patīkamu pieredzi un atcerējos, ka veiksme patīk drosmīgiem. Varbūt nākamreiz laimēšu vairāk, bet pat ja nē – tas nav svarīgi. Svarīgi, ka es kontrolēju situāciju un gūstu prieku.

Tāpēc, ja kāds man jautā, vai vajag pamēģināt, es atbildu: “”Jā, bet tikai tad, ja tu apzinies robežas.”” wavada man kļuva par nelielu piedzīvojumu, nevis atkarību. Un, iespējams, šī ir labākā mācība, ko es paņēmu no šīs pieredzes – veiksme ir jautrāka, kad tu to kontrolē, nevis otrādi.